Transportlīdzekļu veidi

Transportlīdzekļu ražošana, ir viena no galvenajām rūpnieciskās ražošanas jomām visā pasaulē.

Visi transportlīdzekļu pārvietošanās ceļi, transportlīdzekļu uzņēmumi un transportlīdzekļi veido pasaules transporta sistēmu.

Mūsdienās šī sistēma ļoti strauji attīstās: tiek atjaunoti un būvēti jauni ceļi un tilti, ļoti izmainījies ir arī transports – tam ir palielinājies ātrums, celtspēja, vilkme, ir parādījušies konteineri, pateicoties kuriem tagad var transportēt kravu pa pazemes tuneļiem.

Katrā valstī transportlīdzekļu daudzums un attīstība ir ļoti atšķirīga. Attīstītajās valstīs, transportlīdzekļu veidiem un transportēšanas sistēmai ir sarežģīta struktūra. Šajās valstīs ir sastopami visi transportlīdzekļu veidi, ieskaitot elektronisko. Īpaši augsts transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir Japānā, ASV, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā u. c. Tieši attīstītajās valstīs ir vislielākais kravu transportēšanas apjoms – 85% (bez jūras transporta). Piemēram, Rietumeiropā 25% no kravu pārvadājumiem tiek veikti pa dzelzceļu, 40% pa sauszemes ceļiem ar kravas automašīnām un 35% – tiek izmantots iekšējais jūras transports.

Sauszemes transports.

Dzelzceļam ir ļoti liela nozīme arī mūsdienās, it īpaši ja runa iet par lielām krāvām. Aptuveni 50% kopējā dzelzceļa garuma atrodas 10 valstīs – ASV, Krievijā, Indijā, Kanādā un Ķīnā. Visvairāk dzelzceļa sliežu ir Rietumeiropā.

Automašīnu transports ir viens no galvenajiem transportlīdzekļiem pilsētas un piepilsētas, kurš tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem. Visgarākie automašīnu ceļi ir ASV, Krievijā, Indijā, bet visvairāk to ir Eiropā un Japānā.

ASV un Kanādā dzelzceļš un automobiļu transports ir gandrīz novienādojušies. Austrumeiropas valstīs un SNG valstīs kravu pārvadāšanas līderis, joprojām ir dzelzceļš, bet liela loma ir arī automobiļu transportam.

Transportēšana pa cauruļvadiem ir attīstījusies pateicoties straujai naftas un gāzes ieguvei. Pasaules naftas tīkls, mūsdienās, sasniedz vairāk par 400 000 km, maģistrālais gāzes vadu tīkls ir vēl lielāks – 900 000 km. Transportēšanai pa cauruļvadiem ir trīs reizes zemākas izmaksas, nekā transportēšanai pa dzelzceļu. Tāds transportēšanas veids garantē transportēšanas stabilitāti un ir mazāk kaitīgs apkārtējai videi.

Ziemeļamerikā cauruļvadi stiepjas no naftas ieguves rajoniem tiešu uz industriālajiem centriem, kuri atrodas kontinenta austrumos. Rietumeiropā tie stiepjas no jūras ostām līdz industriālajiem centriem, kuri atrodas kontinenta iekšienē.

Ūdens transports.

Jūras transports visā pasaulē ir vispieejamākais un vislētākais transporta veids. Tas nodrošina 75% pārvadājumu starp valstīm (kopējais kravas apjoms aptuveni 3,6 miljardi tonnu gadā), tas apkalpo 4/5 no visas starptautiskā tirdzniecības apjoma, pārvadā lejamās, konteineru un beramās kravas. Lielākā jūras tirdzniecības flote ir Japānai, ASV, Krievijai. Lielas flotes ir arī Panamai un Libērijai, bet to var izskaidrot ar to, ka zem šo valstu karogiem kuģo citu valstu kuģi. Visvairāk pārvadājumiem tiek izmantots Atlantijas okeāns.

Lielākās pasaules ostas (pēc kravas pārvadājumu rādītājiem) ir: Roterdama (Nīderlande), Singapūra, Šanhaja (Ķīna), Nagoja, Tokio – Yokohama (Japāna), Jaunorleāna, Ņujorka, Filadelfija, San – Francisko (ASV), Antverpene (Beļģija), Marseļa (Francija), Londona, u. c.

Upju transports kravu pārvadāšanai izmanto upes, kanālus un iekšējās ūdenstilpnes. Lielākā upju un ezeru flote, kura nodarbojas ar kravu pārvadāšanu, ir ASV, tāpat šeit varam minēt Ķīnu, Krieviju, Vāciju un Kanādu.

Gaisa transports.

Gaisa transports ir visjaunākais un visdinamiskākais transporta veids, kurš ieņem pirmo vietu starpkontinentu pārvadājumos. Attīstītajās valstīs ir izveidojies liels aviolīniju tīkls. Lielākās aviolīnijas ir pieder ASV, Kanādai, Francijai, Austrālijai.

Lielākas lidostas pasaulē ir ASV – Čikāga, Dalasa, Losandželosa, Atlanta, Ņujorka, San – Francisko, Lielbritānijā – Londonā, Japānā – Tokio, Vācijā – Frankfurtē pie Mainas, Francijā – Parīzē, u. c.

Mūsdienās transports nav vairs tik ļoti atkarīgs no dabas apstākļiem, bet pieaug tā negatīvā ietekme uz dabu, tāpēc daudzas valstis veic pasākumus, lai aizsargātu dabu pret kaitīgo transporta ietekmi.