Pilsētas transports

Visdažādākie transporta veidi, kuri veic pasažieru un kravas pārvadāšanu pilsētas robežās, sauc par pilsētas transportu. Pilsētas transports ir gan transportlīdzekļi (tramvaji, autobusi, metro, trolejbusi, taksometri, maršruta taksometri), gan arī ceļu iekārtas (sliedes, tuneļi, estakādes, u. c.). pie pilsētas transporta pieder arī elektriskās stacijas un transporta elektroapgādes tīkli, darbnīcas, kurās tiek remontēts transports, tramvaju un trolejbusu parki, garāžas, depo, tehniskās apkopes stacijas, bez tām normāla pilsētas transporta satiksme nav iedomājama.

Parasti lielākā daļa pilsētas transporta tiek pieskaitīta pie sabiedriskā transporta un pieder valstij. Mūsdienās, lielai daļai, pilsētas iedzīvotāju ir savas personīgās automašīnas. Ar katru gadu transporta skaits pilsētas ielās pieaug. XX. gadsimta sākumā transporta plūsmu ielās regulēja speciāli apmācīts cilvēks – regulētājs. Mazliet vēlāk parādījās automātiskie luksofori un regulētāja palīdzība bija vajadzīga tikai tad, kad luksofors nedarbojās.

Ar katru gadu, pilsētas transporta sistēmas pilnveidojas, uzlabojas ceļi, tiek būvētas jaunas tramvaju un trolejbusu līnijas, tiek atklātas jaunas metro stacijas, paliek modernāks un ērtāks pats transports.

Piemēram, tramvajs, daudzu gadu garumā, ir ļoti mainījies. Paši pirmie tramvaji maz ar ko atšķīrās no pilsētas dzelzceļa – vagoni pa sliedēm tika vilkti ar zirgu palīdzību. Tramvajs pārvietojās ar dzinēja, kura jauda bija tikai 3,5 kilovati, palīdzību un varēja pārvadāt tikai 12 pasažierus. Laikam ejot, tramvajs kļuva ietilpīgāks, ērtāks. XX. gadsimta otrajā pusē tramvajs bija attīstījies tik tālu, ka cilvēki sāka sūdzēties par troksni, ko tas radīja braucot pa sliedēm. Bet paskatieties uz tramvaju šodien – blakus tā tradicionālajām īpašībām klāt ir nākušas daudz jaunas īpašības un galvenās no tām ir ātrums un klusa pārvietošanās pa sliedēm.

Daudzās pilsētās jaunās tramvaja līnijas norobežo no braucamās daļas, tāds īpašs ceļš ļauj tramvajam palielināt kustības ātrumu vismaz divas reizes. 2 – 3 kopā savienoti vagoni ir spējīgi attīstīt ātrumu līdz 70 – 80 km/ st. Tāpēc jaunie tramvaji ir spējīgi dienas laikā pārvadāt gandrīz tikpat daudz pasažieru kā vilcieni un metro, bet metro būvniecība ir vairākas reizes dārgāka, nekā tramvaju būvniecība.

Kaut gan metro būvniecība ir dārga, lielās pilsētas bez metropolitēna nav iespējams iztikt, neviens transporta veids nav spējīgs pārvadāt tik lielas cilvēku masas, kā metro. Metro ir daudz ērtāks transporta veids kaut vai tikai tāpēc, ka tā trases stiepjas pazemē, bet tas nozīmē to, ka tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

Runājot par pilsētas transportu, jāmin ir kaut daži vārdi arī par autobusu, jo jaunajos pilsētu rajonos autobusu līnijas parādās pašas pirmās. Tikko ir pabeigta asfalta liešana, tā autobusi uzreiz uzsāk kursēšanu. Tas ir saprotami, jo autobusam nav vajadzīgas ne sliedes, ne speciāli elektriskie tīkli.

Kaut gan autobusam ir arī savi mīnusi, it īpaši labi tos var pamanīt pilsētas apstākļos: tās ir izplūdes gāzes un troksnis, ko tas rada braucot, tāpēc daudzās pilsētās plašu pielietojumu ir ieguvis trolejbuss, kurš no autobusa ir paņēmis mīkstās riepas, bet no tramvaja – elektrisko dzinēju.

Protams, mēs visi, pilsētas ielās esam redzējuši vieglo automašīnu ar speciālām atpazīšanas zīmēm, uz kurām skatoties, atpazīstam taksometru. Taksometrs nav spējīgs pārvadāt tādu pasažieru daudzumu, kā autobuss, tramvajs vai metro, toties tas ir spējīgs jūs sagaidīt pie pašam durvīm un ātri nogādāt vajadzīgajā galamērķī, piemēram, lidostā, dzelzceļa stacijā vai teātrī.

Pilsētas transporta portrets nebūtu pilnīgs, ja mēs nepieminētu speciālo dienestu mašīnas: ugunsdzēsēju, policijas, ātrās palīdzības, gāzes avārijas dienesta mašīnas, atkritumu izvešanas mašīnas u. d. c.

Pilsētas transporta sistēma ir sarežģīta, tajā ietilpst ļoti daudz transportlīdzekļu, bet pilsētas transporta mērķis ir viens – atvieglot un padarīt cilvēku dzīvi pilsētās daudz ērtāku.